Jaunumi

Projekta nr. 1.2.1.1/16/A/004

Pētījums tiek īstenots projekta Latvijas pārtikas nozares Kompetences centra ietvaros. Latvijas pārtikas nozares Kompetences centrs aptver divus zinātniskos virzienus:
  • Latvijas ražotāju produktu tirgus palielināšana, kas ietver:
    • Glabāšanas iepakojuma pētījumi;
    • Glabāšanas laiku un nosacījumus uzlabojošas tehnoloģijas;
    • Jauni produkti plašākām tirgus preferencēm.
  • Ražošanas pievienotās vērtības un konkurētspējas palielināšana, kas ietver:
    • Pārtikas blakusproduktu izmantošanas uzlabošana augstākas pievienotās vērtības produktos;
    • Lauksaimniecības un augļkopības pētījumi resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanai – piemērotākas sugas, audzēšanas tehnoloģijas;
    • Jauni, inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību maksimāli izmantojot esošos tirgus, tehnoloģijas, citus ražošanas faktorus.
Kompetences centra projekta mērķis ir atbalstīt vismaz 14 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu. Projekts tiek īstenots no 2016.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.decembrim. Kopējais ERAF atbalsta apjoms projektam sastāda 3 206 250 EUR.

SIA Karavela realizē divus projektus zinātniskajā virzienā:
Ražošanas pievienotās vērtības un konkurētspējas palielināšana.
Pirmā projekta ietvaros - Pārtikas blakusproduktu izmantošanas uzlabošana augstākas pievienotās vērtības produktos, tiek izstrādāts pētījums par skumbriju konservu ražošanas blakusproduktu pārstrādi. Pētniecības projektā paredzēts izpētīt un radīt ražošanā esošā produkta – blanšētas skumbrijas, ražošanas procesa laikā radušās blakusprodukta efektīvu izmantošanu un jaunu produktu izstrādi. Pašlaik šis blakusprodukts tiek izmantots neefektīvi, to pārstrādājot zivju miltos un lopbarībā, bet, ņemot vērā produkta labās īpašības un uzturvērtību, var tik radīti produkti ar augstāku pievienoto vērtību – pārtikas eļļa, sausais proteīns, kā arī citi zivju produkti. Skumbrijas izejvielas blakusprodukts satur ievērojamu omega-3 taukskābju (eikozapentaenskābe, dokozaheksaēnskābe), neaizvietojamo aminoskābju (lizīns, leicīns, fenilalanīns) un kalcija daudzumu. Kā viens no galvenajiem mērķiem projektā ir izdalīt augstvērtīgos zivju taukus no ražošanas procesā radušā blakusprodukta, kuru iespējams tālāk attīrīt līdz medicīniskajam un/ vai pārtikas produkta kvalitātes līmenim. Pētījuma rezultātos šī izdalītā zivju eļļa (tauki) parādīja augstu oksidācijas rādītāju, kas apstiprina, ka tālāka tās izmantošana augstvērtīgos produktos iespējama pie tūlītējas produkta pārstrādes. Tāpēc ir nepieciešamība pēc efektīvākas separēšanas un ekstrakcijas tehnoloģijas, kā rezultātā iegūtu jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Otra projekta ievaros - Jauni, inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību maksimāli izmantojot esošos tirgus, tehnoloģijas, citus ražošanas faktorus, tiek izstrādāts pētījums par jauna, augstvērtīga zivju konserva veida izstrādi, izmantojot Baltijas jūras izejvielu: reņģes un brētliņas. Pētniecības projektā paredzēts izstrādāt un izpētīt jauna produkta tehnoloģiju, receptūru, mērces un iepakojumu, lai iegūtu jaunu tirgu Rietumeiropas un Amerikas valstīs. Produktā jāizmanto Baltijas jūras reņģe un brētliņa. Produkts jāveido kā tiešs konkurents šajos tirgos jau esošajiem līdzīgajiem produktiem “Brisling sardines”, bet ieviešot mehanizāciju, tas ir iegūstams ar zemākām izmaksām nekā līdzīgie produkti no citām valstīm. Projekta ietvaros analizēts izejvielas tauku saturs, barības vada piepildījums, organoleptiskie rādītāji, ikru konsistences un procentuālais ikru piepildījums zivī, gaļas struktūra, atkarībā no zvejas vietas, laika un citiem apstākļiem. Statistikas krāšana par izejvielu turpinās visa gada laikā, dažādos zvejas rajonos un zvejas laikos. Blanšēšanas režīma izpētes procesā analizēti mainīgie faktori: blanšēšanas laiks, temperatūra, tvaika temperatūra, mitruma procentuālais daudzums, blanšēšanas – žāvēšanas laika proporcijas. Mainot šos faktorus, tika eksperimentēts ar procesu, lai sasniegtu atbilstošo blanšēšanas režīmu un iegūtu nepieciešamos organoleptiskos rādītājus, kas atbilstu mērķa tirgus produkta prasībām.